Amerikāņu uzbrucējs Džabari Pārkers, kurš nu jau pārstāv Badalonas “Joventut“, komentējis savu aiziešanu no Belgradas “Partizan“.
“Žeļko [Obradovičam] bija jādara tas, kas viņam pašam bija vislabākais,” sacīja Pārkers. “Viņš ir pieaudzis cilvēks un viņam nav pienākuma nevienam kaut ko skaidrot. Viņam ir tiesības darīt tikai to, kas viņam ir vislabākais. Pēc tam radās situācijas, kurās profesionālā un biznesa puse pieņēma noteiktus lēmumus. Tam nav nekāda sakara ar to, ka es apšaubītu pats sevi. Es neeju karā. Es nenogalinu cilvēkus, lai pelnītu iztiku. Tas ir tikai basketbols, un tādas lietas notiek.”
“Es zinu sevi. Daudzi cilvēki basketbolu uztver kā visu, bet pasaulē ir daudz lielākas problēmas. Cilvēki mirst Izraēlā un Gazā. Manas problēmas ir ļoti ierobežotas,” Pārkers skaidri lika saprast, ka viņš uz dzīvi skatās plašāk un neļauj basketbolam un problēmām “Partizan” komandā noteikt visu. “Jā, mans darbs ir spēlēt labi un uzvarēt spēles, bet, kamēr esmu vesels, man ir draugi un ģimene, un esmu psiholoģiski un fiziski labā formā – tas man ir vissvarīgākais.”
Pēc Obradoviča aiziešanas “Partizan” komandā tika piesaistīts Žoans Pennaroja – treneris, kurš iepriekš ar Pārkeru bija strādājis “Barcelona” klubā. Bija cerības, ka šī maiņa varētu palīdzēt Pārkeram atgūt ritmu laukumā, tomēr notika pretējais – viņa loma kļuva ierobežota.
“Viņš [Pennaroja] man neko nav parādā. Viņam ir jādara savs darbs, un viņš to darīja. Es viņu ne pie kā nevainoju. Viņš ir treneris, un viņam ir tiesības pieņemt lēmumus. Es esmu spēlētājs – ja man jāspēlē, es spēlēšu, bet, ja man noteiktu laiku jānosēž malā, es sēdēšu. Tas ir mans darbs, un es darīšu to, kas no manis tiek prasīts. Man nav viedokļa par to, vai tas ir labi vai slikti. Man vienkārši ir jāizpilda savs pienākums.”
Pārkers arī komentēja runas par to, kā pret viņu Pennaroja izturējās šajā periodā: “Viņš pret mani izturējās atbilstoši. Tas ir darbs. Kāds pieņem lēmumus, un es daru to, kas man jādara. Tas ir viss, kam ir nozīme.”
Tajā pašā laikā “Partizan” prezidenta Ostojas Mijailoviča izteikumi radīja vēl lielāku troksni ap Pārkera situāciju – viņš Pārkera līgumu nosauca par sliktāko “Partizan” vēsturē un komentēja basketbolista fizisko formu.
“Tas ir mīts. Nekur nav nekādu skaitļu. Ja esmu tik sliktā formā, paskatieties uz mani tagad – vai jūs skatāties basketbolu? Tad man par to pat nevajadzētu runāt. Es esmu cilvēks, kuram svarīgi ir rezultāti. Ar mani viss ir kārtībā. Cilvēki pieņem lēmumus, tā ir daļa no darba. Ja man liek sēdēt malā, es sēžu. Ja man liek spēlēt, es spēlēju. Tā ir mana atbildība.”
Pēc visa notikušā viņa nākotne “Partizan” komandā joprojām ir neskaidra – līgums ir spēkā arī uz nākamo sezonu, kad Pārkeram beigsies īres līgums Badalonā. Klubs plāno viņam atrast jaunu komandu, taču Pārkers turpina saglabāt profesionalitāti.
“Kā jau teicu, es izpildīšu savus pienākumus. Kā jūs zināt, es vienmēr esmu profesionāls un darīšu visu, kas nepieciešams. Tas ir viss, kam ir nozīme. Kur vien es būšu vajadzīgs, tur es būšu. Ja viss būtu tikai par naudu, es jau būtu apmierināts. Es mīlu šo spēli un vienmēr atdodu visu no sevis,” skaidroja basketbolists, kurš savulaik tika izvēlēts NBA draftā ar otro numuru.
Pašlaik Pārkers Badalonas “Joventut” rindās Čempionu līgā vidēji gūst 15,0 punktus un izcīna 5,3 atlēkušās bumbas spēlē, realizējot 44,9% metienu no spēles. Savukārt Spānijas ACB līgā uzbrucējs vidēji gūst 10,0 punktus un izcīna 4,8 atlēkušās bumbas spēlē, realizējot 39,1% metienu no spēles.
