Turcijas komanda Stambulas “Anadolu Efes”, ko pārstāv Rolands Šmits, sezonas ievadā nav spējusi attaisnot kluba vadības un līdzjutēju ambīcijas. Aizvien vairāk tiek runāts par galvenā trenera Igora Kokoškova nestabilo krēslu. Kuri citi treneri būtu reālie kandidāti uz prestižo amatu?
“Efes” sezonas pirmajās desmit Eirolīgas spēlēs izcīnījusi trīs uzvaras un atrodas turnīra tabulas lejasgalā (17. vieta), bet Turcijas čempionātā seši panākumi septiņos mačos un otrā vieta. “Efes” zaudējusi trīs spēles pēc kārtas (Eirolīgā Milānai, Turcijā “Bešiktaš”, Eirolīgā “Virtus”), zaudētas četras no pēdējām sešām un piecas no pēdējām astoņām spēlēm.
Pirms kluba 50. jubilejas sezonas tika veikta ambicioza komplektācija, kā arī iecelts jauns galvenais treneris. Lukas Banki vietā pie komandas stūres stājās Igors Kokoškovs – serbu speciālists, kurš lielākoties strādājis NBA, bet Eiropā kļuva slavens ar Slovēnijas izlases aizvešanu līdz Eiropas zeltam (2017).
Savukārt vienīgā sezona kā galvenajam trenerim Eiropas klubos sanāca viduvēja – “Fenerbahce” (2020/2021) Eirolīgā bezcerīgi zaudēja ceturtdaļfinālā krievu armijas sporta klubam, bet Turcijas līgas finālā bezcerīgs zaudējums tieši “Efes”, ko tolaik vadīja Ergins Atamans. Arī NBA kā galvenais treneris Kokoškovs nostrādāja tikai sezonu (2018/19), bet ar Serbijas izlasi divu gadu laikā palika bez panākumiem, nespējot serbus pat tikai aizvest uz Tokijas olimpiskajām spēlēm.
Un tomēr “Efes” ģenertālmenedžeris Ismails Senols nolēma, ka Kokoškovs jāieceļ par galveno treneri, turklāt aizskatuvē paveica to vēl pirms Luka Banki bija atstājis amatu. Kamēr Banki glāba “Efes” sezonu, ar varenu uzvaru sēriju aizvedot komandu līdz Eirolīgas play-off, tikmēr jau izplatījās informācija, ka panākta vienošanās ar Kokoškovu. Un tagad kluba jubilejas sezona iesākta šādi…
Tas ļauj atkal nodoties spekulācijām par iespējamajiem Kokoškova aizstājējiem, ja “Efes” tiešām izvēlēsies spert šo soli un atbrīvot no darba Kokoškovu. Piedāvāju savu versiju potenciālajiem kandidātiem, ko varētu izsvērt “Efes”. Šoreiz iekļāvu tikai tos trenerus, kuriem jau ir pieredze Eirolīgā, jo ārpus Eirolīgas labākie treneri, protams, šajā sezonas brīdī nav bezdarbnieki. Mēģināju iejusties “Efes” vadības ādā, tāpēc sāku ar nenopietnākiem variantiem (ko gan varu iztēloties kā pavisam reālus kandidātus uz tāfeles “Efes” ģenerālmenedžera kabinetā) un pārgāju pie subjektīvi saviem iecienītākajiem brīvajiem aģentiem treneru tirgū.
Tomislavs Mijatovičs
Vienīgais, kurš šajā sarakstā nav brīvs, jo ir nodarbināts… “Anadolu Efes”. Un daudzpunktes šai stāstā varētu likt daudzas. Cilvēks, kurš “Efes” klubā strādā jau 15 gadus un pārsvarā kā asistents, bet 2024./25. gada sezonu sāka oficiāli kā galvenais. Kad komandai negāja, viņu nomainīja Luka Banki, bet pats Mijatovičs no galvenā trenera darba atgriezās pie asistenta pienākumiem… turpat “Efes” treneru štābā! Lai kādas būtu viņa kvalitātes, acīmredzot, tās ir neaizvietojamas. Senolam stājoties ĢM amatā, viņš pazmināja Mijatoviču, bet varbūt tagad ir sapratis, ka pieļāva kļūdu un kluba jubilejas sezonu novadīt līdz galam simboliski jādod trenerim, kurš tomēr lielāko daļu savas profesionālās dzīves veltījis šim klubam.
Andrea Trinkjēri
Treneris, kurš Eirolīgā strādājis desmit sezonas, pabeidzis deviņas no tām (jo Bambergā tika atlaists). Treneris, kura ego, iespējams, ir lielākais traucēklis zināšanu likšanai lietā, taču tas nav traucējis viņu tāpat regulāri apmānīt augstākā līmeņa klubus, lai viņu pieņemtu darbā. Treneris, kurš “Žalgirī” izčakarēja divus vislabāk apmaksātos spēlētājus (Šmitu un Smailagiču), turklāt abi bija spēka uzbrucēji un tagad “Efes” labākais spēlētājs ir spēka uzbrucējs Erdžans Osmani. Izklausās pēc izcilas kombinācijas.
Džanmarko Poceko
Atšķirībā no sava iepriekš aprakstītā tautieša, Poceko personība vairāk atstāj pozitīvu ietekmi uz komandām, ko viņš vada. Tas nekas, ka taktisko zināšanu bagāža neatbilst augsta līmeņa basketbolam, tāpēc jau ir Mijatovičs un citi asistenti! Tagad galvenais ir pacelt komandā savākto augsti meistarīgo spēlētāju garu un pašapziņu, iedvesmot tos un ļaut pieaudzēt spārnus, kas aizlidinās viņus pretī panākumiem. Poceko tam der!
Čavi Paskāls
Piecus gadus pavadījis okupantu maizē, Paskāls nu kļuvis par brīvo aģentu un tiek saukts par vienu no šobrīd karstākajiem brīvajiem aģentiem treneru tirgū. Viņam ir izpratne par to, ko nozīmē izveidot čempionu komandu (2010. gada Eirolīgas tituls ar “Barsu”). Paskāls ir pazīstams ar spēju sastrādāties ar dažādiem ego, kā arī prasmi īstajos brīžos pielietot īstos taktiskos risinājumus.
Aleksandrs Džikičs
Džikičs pēdējo reizi strādāja kā galvenais treneris Eirolīgā 2018. gadā (“Budučnost”), un septembrī EuroBasket 2025 par to pārsteigts bija pat Džikiča padotais Gruzijas izlasē Toko Šengelija. Džikičam ir pieredze, skaidri principi un vizionāra basketbola domāšana. Starp treneriem atzīts par speciālistu ar dziļu taktisko izpratni un spēju domāt ārpus rāmjiem – gan laukumā, gan ārpus tā. Džikičs joprojām ir viens no visvairāk cienītajiem, taču nepelnīti nepamanītajiem prātiem Eiropas basketbolā. Ja “Efes” nebūtu svarīgs kaut kāds iedomāts statuss, bet svarīga būtu tikai trenera kvalitāte, tad Džikičam būtu jābūt vienam no galvenajiem kandidātiem. Diemžēl Kokoškova nolīgšana neliecina labāko par “Efes” vadības basketbola izpratni…
Pablo Laso
Pablo Laso sevi apliecināja 11 gadu garumā ar Madrides “Real” (2011-2022), šajā laikā izcīnot divus Eirolīgas titulus, sešus ACB čempiontitulus un sešus Karaļa kausus. Laso Madridē izveidoja uzvarētāju kultūru, kurā zvaigžņu talanti un spēcīgas personības tika apvienotas vienotā mērķī, vienlaikus dodot iespējas jaunajiem spēlētājiem. Kopš šķiršanās no Madrides Laso strādājis īsākos posmos tādās komandās kā Minhenes “Bayern” un Vitorijas “Baskonia”, taču viņš joprojām tiek uzskatīts par vienu no cienījamākajiem treneriem Eiropā. “Efes” piedāvātās iespējas varētu būt atbilstošas Laso ambīcijām.
—
Kristapa Valtera mīļākā trenera Čusa Mateo izaugsme Eirolīgā bija gluži kā Holivudas filmās. Pārņēma Madrides “Real” tieši pirms 2022. gada ACB finālsērijas, kad Pablo Laso veselības problēmu dēļ bija spiests atkāpties… Un par spīti dramatiskajiem apstākļiem aizveda komandu līdz čempiontitulam, pārspējot principiālāko sāncensi “Barcelona”. Pēc tam triumfs Eirolīgā par spīti daudziem savainojumiem komandā, sekoja vēl divi ACB tituli. Treneris, kurš būtu atbilstošs visādā ziņā, taču… līgums par Spānijas izlases trenēšanu paredz to, ka Mateo pirmos divus gadus nedrīkst paralēli trenēt klubu.