Poļu portāla super-basket.pl apskatnieks Vojčeks Malinovskis savā jaunākajā apskatā izteikti slavē Ostrovas Velkopolskas “Stal” komandā spēlējošo Latvijas izlases basketbolistu Mareku Mejeri.
Ceturtdien Ostrovas Velkopolskas komanda aizvadīja pirmo spēli pēc izlašu pārtraukuma, savā laukumā sakaujot trenera Akseļa Vairoga pārstāvēto līgas bagātāko komandu Vloclavekas “Anwil”, kas šosezon ar savu sniegumu sarūgtinājusi.
Mareks šajā mačā statistikas ailēs bija mazāk produktīvs – astoņi punkti, sešas bumbas, trīs piespēles, divi nbloķēti metieni, taču tāpat kļuvis par izteiktu “Stal” komandas vadošo spēlētāju. Un to savā apskatā uzsvēris arī Malinovskis.
“Domājot par “Stal” šajā sezonā, pirmais prātā nāk treneris Andžejs Urbans. Taču, ja Daniels Golebjoskis turpinās demonstrēt tik pārliecinošu sniegumu, arī viņam drīz vien pienāksies savs stāsts.
Tomēr visvairāk mani joprojām fascinē Mareka Mejera spēle. Jo īpaši, ja paskatāmies, kādos apstākļos Latvijas izlases basketbolists strādā. Runa ir par 34 gadus vecu garo spēlētāju, kurš savas karjeras zenītā, visticamāk, pelnīja virs 200 tūkstošiem eiro, pēdējos divus gadus kļuva par Rumānijas čempionu ar Klužas-Napokas komandu un veiksmīgi spēlēja arī Eirokausā.
Un tad – 2025. gada septembrī, teju pa taisno no Eiropas čempionāta mājās – viņš piezemējas Ostrovā. Komandā, kas tika komplektēta pēdējā brīdī un kurai pirms sezonas prognozēja vietu daudz tuvāk līgas tabulas lejasdaļai nekā augšgalam.
Ko dara Mejeris? No malas skatoties, viņš ir profesionālis līdz kaulam. Vidēji 32 minūtes spēlē, nepārtraukts melnais darbs abos laukuma galos.
Un vēl – brīžos, kad “Stal” spēlē taktiskas kļūdas liek viņam it kā domās nopūsties: “Kāpēc šie puikas neredz basketbolu tā kā es?”, viņš tūlīt pat dod pieci, kaut ko ātri pastāsta un turpina spēli, ne mirkli nezaudējot fokusu.
Vienmēr 100%!
Arī uz soliņa viņš ir tikpat iesaistīts – dzīvo līdzi, atbalsta, enerģiski paceļ komandu. Redzēju to pats pirms pāris nedēļām, kad “Stal” līdz pēdējam cīnījās ar Varšavas “Legia”, pirmo reizi nopietni parādot, ka treneris Urbans tiešām var izvārīt gardu un sātīgu zupu no steigā sakasītas sastāvdaļu bāzes.
Tāpēc ceturtdien man bija patiesi prieks redzēt, ka Mejerim arī pret “Anwil” pienāca savs lielais brīdis.
Starp citu – vai tieši šāda tipa spēlētāju Vloclavekā šobrīd nemeklē visvairāk?
“Anwil” problēma – viena no daudzām šīs sezonas garajā problēmu sarakstā – ir tā, ka decembra sākumā šādus spēlētājus vienkārši nav viegli dabūt.”