Pieredzējušais lietuviešu basketbolists Donāts Motejūns ir vīlies “Monaco” kluba trenerī Vasilī Spanulī, kurš esot izvairījies no spēlētāja, lai skaidrotu nespēlēšanas iemeslus.
Motejūns “Monaco” klubā nospēlējis četras iepriekšējās sezonas un, lai gan ar viņu ir spēkā līgums arī uz šo sezonu, komandas galvenais treneris Vasilis Spanulis neredz vietu komandā lietuviešu centram. Oktobrī savulaik NBA spēlējušais Motejūns beidzot tika pie spēlēšanas, jo uz trim mēnešiem tika izīrēts Belgradas “Crvena Zvezda” komandai.
Intervijā BasketNews.lt basketbolists stāsta par situāciju: “Jau iepriekšējās sezonas beigās man tika doti ļoti skaidri signāli. Runājām gan ar ģenerāldirektoru, gan ar citiem vadītājiem, un man teica, ka es neesmu piemērots komandai, bet – kāpēc, to nezinu. Varu tikai minēt, jo iemesli man ir neiedomājami. Tad es teicu, ka priekšā ir vasara – divi mēneši, kuru laikā varam atrisināt šo situāciju, lai es vairs nebūtu šeit. Ne es to vēlos, ne “Monaco” ir izdevīgi maksāt man algu. Basketbolu spēlēju kopš septiņu gadu vecuma, un mīlestība pret šo spēli man ir milzīga un ļoti spēcīga.
Izskatījās, ka visas puses saprot, kādā situācijā esam, un ka tas ir jāatrisina. Vasara pagāja, un nekas nenotika. Nonācām līdz 25. augustam, kad man bija jāierodas treniņnometnē. Jau tad man tā situācija nepatika, un manā izpratnē vasarā kāds nebija izdarījis savu darbu līdz galam.
Devos veikt medicīniskās pārbaudes un piedalīties nometnē, jo mans līgums bija spēkā un man tas bija jārespektē. Sākumā Monako viss bija labi – trenējos kopā ar komandu apmēram divarpus nedēļas, līdz beidzās Eiropas čempionāts. Un, kad galvenais treneris [Vasilis Spanulis] atgriezās, sākās ļoti nepatīkamas “spēlītes”. Viņi sāka mani spiest visos iespējamos veidos, lai tikai es nebūtu pie komandas. Gandrīz kā – paraksti papildu vienošanos pie līguma un brauc trenēties uz Lietuvu. Tīras psiholoģiskas muļķības… Nezinu, kāpēc viss tā pagriezās, bet attieksme bija tieši tāda.
Biju burtiski iedzīts stūrī – vai nu braucu un trenējos Lietuvā, vai arī trenējos individuāli Monako, tikai neesmu kopā ar komandu. Klubs gan pilda visas finansiālās saistības un izmaksās visu algu – par to nav jautājumu, bet nosacījums bija, lai tikai es nebūtu komandā.
Apmēram ar 90% no komandas esmu pazīstams, jo atnāca tikai trīs vai četri jauni spēlētāji. Zinu viņus visus jau vairākus gadus, un, cik runāju ar īpašnieku, visi spēlētāji bija apmierināti ar mani un manu attieksmi treniņos. Nekad neesmu bijis tas, kurš rada problēmas, bet, acīmredzot, šeit ir tīrs princips. Vēlreiz – varu tikai minēt, varbūt es kādu kaitināju, un tāpēc cilvēks pret mani sāka izturēties šādi.
Vairākas reizes teicu, ka gribētu ar viņu [Spanuli] parunāt pēc treniņa par notiekošo, bet pamanīju tikai to, ka viņš no manis bēg. Un ne es vienīgais no spēlētājiem nonācu šādā situācijā.
Pats mēģināju vairākas reizes uzsākt sarunu, bet mans aģents (Motejūna aģents Miško Ražnatovičs, kurš pārstāv arī Spanuli) man pateica, ka treneris man neskaidros savus lēmumus. Tad sapratu, ka nav vērts runāt ar cilvēku, kurš tā domā un darbojas – kurš kameru priekšā sevi pasniedz ļoti skaisti, bet realitātē izturas pavisam citādi.
Runāju ar “Monaco” ģenerāldirektoru un teicu, ka saprotu – es viņiem vairs neesmu vajadzīgs, bet kāds vasarā nav izdarījis savu darbu, un tagad man jāaizbrauc. Pagājušajā sezonā nespēlēju 3-4 mēnešus, un tagad mani atdala no komandas. Jautāju: “Kā jūs domājat mani pārdot vai izīrēt? Kura komanda ņems šādu spēlētāju, ja rodas jautājums – vai esmu traumēts vai nē?”
Kad pirmssezonas posmā komandu vadīja asistents Ilias [Kantzuris], viņš man deva spēlēt. Komandas redzēja, ka esmu vesels. Bet es tomēr jautāju vadībai, vai viņiem neliekas loģiski ļaut man spēlēt 10-12 minūtes Francijas līgā, līdz atradīsies komanda, kas mani paņemtu? Un viņi atbildēja: “Nē, treneris nevēlas, lai tu vispār būtu tuvu komandai.”
