Pārpublicējam pilnā garumā “Panathinaikos” īpašnieka Dimitra Jannakopulosa uzrunu komandai pēc zaudējuma grieķu derbijā pret “Olympiacos”.
“Vispirms es vēlos novēlēt jums, jūsu ģimenēm un jūsu tuviniekiem laimīgu Jauno gadu. Es jau apmēram mēnesi pusotru gribēju atnākt, taču dažādu saistību dēļ nevarēju. Tam nav nekāda sakara ar vakardienas spēli.
Kad ģimenē vai komandā lietas neiet labi, izņēmumu nav – atbildīgi ir visi.
Es nelūgtu to darīt, bet, lūdzu, nekautrējieties – runājiet. Vai jums ir kādas sūdzības par klubu? Kādas problēmas – lielas vai mazas?
Nav? Viss ir perfekti, tad… Cieņa ir abpusēja. Lielākā daļa no jums ir bijuši komandā vairākus gadus, ir ienākuši manā melnajā kabinetā un saņēmuši algas pielikumus 50, 100 vai pat 200% apmērā – un jūs to esat pelnījuši, to es skaidri pasaku. Vai es ar kādu no jums kaulējos? Es nedomāju. Es parakstīju uzreiz.
Treneri, vai tu man kaut ko prasīji un es atteicu? Spēlētājus vai ko citu? Jebkuru jūsu lūgumu es parakstu ne ilgāk kā piecu minūšu laikā.
Visu vēlmju apmierināšana palielina arī kluba prasības pret jums. Rezultāti var būt labi vai slikti. Apņēmība un disciplīna ir komandas lieta. Ir jābūt cieņai pret lielāko formaskreklu Eiropā.
Mans tēvs man vienmēr teica, ka ir jāciena visi. Cieņa pret cilvēkiem nozīmē cieņu pret ikvienu. Un jums tā ir jāpieprasa pretī.
Es nedomāju, ka tas ir talanta jautājums.
Vai ir kāds, kurš šaubās, ka individuāli mums ir lielākais talants Eiropā? Mēs varbūt neesam labākā komanda kā vienots veselums, bet mums ir lielākais talants. Tas ir mans viedoklis – bez basketbola eksperta zināšanām, eksperts ir treneris. Mums ir labākais treneris Eiropā.
Balstoties uz vēsturi, mums ir labākā basketbola kultūra Eiropā. Un tomēr – es neredzu degsmi, es neredzu izsalkumu.
Es neminēšu vārdus. Jūs atnākat un prasāt 100-150% algas pieaugumu, un jūs to saņemat. Bet no savas puses es pieprasu 250% vairāk profesionalitātes un atdeves. Vakar es neatnācu uz spēli, bet, kā redzat, es neesmu gulējis nemaz.
Man trīs reizes lūdza atnākt uz spēli, bet ceturtajā reizē es apstājos, lai atnāktu šeit un parunātu ar jums.
Ziniet, mans tēvs pēc sliktiem rezultātiem nekad negulēja…
Mēs dzīvojām daudzdzīvokļu mājā, visa ģimene kopā. Kad mēs zaudējām, neiedegās neviena gaisma. Neviens negulēja, īpaši pēc zaudējumiem mājās pret “Olympiacos”.
“Olympiacos” ir viena no labākajām komandām Eiropā. Taču tai nav labākais sastāvs. Salīdzinot katru no jums ar jebkuru citu, manā skatījumā līdzības nav. Bet viņiem ir degsme. Es jums teicu, ka gribēju atnākt jau mēnesi. Tam nav nekāda sakara ar vakardienu.
Ko es redzu – mēs ieejam spēlē un jau pēc minūtes esam iedzinējos ar 15 punktiem, un tad skrienam, lai atspēlētos. Es neredzu to kaislību un degsmi, ko es gribu redzēt. Es to redzu dažos spēlētājos. Trijos, varbūt četros. Noteikti ļoti nedaudzos.
Es patiešām gribu jums kaut ko lūgt. Kad jūs pēc treniņa ejat mājās, piecas minūtes paskatieties sev spogulī un pajautājiet: vai es spēlēju savā labākajā līmenī? Vai es atdodu sevi visu? Vārds “pelnu” ir sarežģīts, bet es to lietošu. Vai es atpelnu šo līgumu, kas man ir? Šo naudu, ko saņemu? Es domāju, ka tikai trīs vai četri spēlētāji šosezon var paskatīties spogulī un teikt: “Es savu algu atpelnu.”
Es gribu redzēt apņēmību laukumā.
Es neesmu gulējis, bet es atnācu šeit, lai ar jums runātu. Šoreiz es izcelšu vienu cilvēku, un tam nav nekāda sakara ar talantu vai spējām. Es gribu, lai jūs redzat Matiasa [Lesora] apņēmību. Viņš ir piemērs, kam sekot. Tāpat kā [Kostas] Slukass vai vēl daži citi.
Citi spēlētāji arī ir pelnījuši savus līgumus. Es to neapšaubu.
Es nerunāju par talantu. Talants ir un tā pietiek pat, lai uzvarētu NBA komandas.
Lūdzu, cieniet klubu un savus līgumus. Noskatieties dažas spēles no laika pirms diviem gadiem. Tie no jums, kuri tad bija šeit, pajautājiet sev: vai es šodien atdodu komandai to pašu, ko devu pirms diviem gadiem? Vai man ir tāds pats izsalkums? Vai es atslābu, jo parakstīju lielu līgumu? Vai tāpēc, ka dienā uztaisu 300 selfijus? Vai tāpēc, ka esmu daļa no lielākās komandas Eiropā? Mērķis ir viens: dot no sevis visu un vakarā doties mājās, zinot, ka esi atdevis 100% – pat pēc zaudējumiem.
Es skatos jums acīs un saku: jūs nedodat komandai 100%. Tikai trīs vai četri no 15-16 spēlētājiem to dara. Tas ir ļoti mazs procents. Es gaidu, ka jūs dosiet 100%. Mēs nevaram zaudēt zemāka līmeņa komandām ar 15, 20 vai 30 punktu starpību spēles laikā.
Es vakar negulēju, tāpat kā tūkstošiem līdzjutēju visā Grieķijā.
Pagātnē esmu bijis ārkārtīgi stingrs ārpuslaukuma disciplīnas jautājumos. Iespējams, stingrākais kluba īpašnieks Eiropā šajā ziņā. Un ziniet ko – ir spēles, kurām ir jāsaprot to nozīme. Ir lietas, ko es nevaru pieņemt.
Es zinu, kurš dzēra, cik daudz dzēra un kad dzēra. Es neminēšu vārdus, lai gan es zinu visu. Pirms divām dienām – un tu zini, kas tu esi – pulksten piecos no rīta tu biji piedzēries. Vai tas ir iespējams? Nē. Es to nevaru pieņemt. Ne sodīšanas dēļ, bet tāpēc, ka man tas sāp.
Es jums jau sākumā jautāju: vai jums ir kādas sūdzības? Ja būtu – labi. Tā kā jums nav sūdzību, es arī negribu, lai man tādas būtu.
Es patiešām lūdzu jūs dot 100%, cienīt kluba vārdu un kļūt par komandu. KĻŪT PAR KOMANDU! Ar labāko sastāvu Eiropā mums ir jāspēlē labākais basketbols Eiropā. Es neesmu sporta eksperts. Tas, ko es saprotu un kas man patika, bija [kluba leģendas Fragiskosa] Alvertisa metieni un punkti vai Kendriks [Nans], kurš uzbruka no centra. Tādu basketbolu es saprotu.
Taču es zinu vienu – jums ir jācīnās par katru bumbu ar kaislību un apņēmību. Jālec uz parketa pēc katras bumbas. To es gribu redzēt. Tas mani dara laimīgu. Kurš gan negrib titulus sezonas beigās?
Es negribu sūdzības no neviena no jums, bet, kad es redzu neitrālu bumbu un jūs pēc tās nekrītat, tad jā – man ir sūdzība.
Treneris izlemj, cik minūtes jūs spēlēsiet, bet, kad es redzu spēlētāju, kurš nespēlē daudz un atrodas zem groza, bet nespēj iemest – es to nevaru pieņemt.
Jūs esat labākais sastāvs Eiropā. Dodiet līdzjutējiem, savām ģimenēm un klubam to, ko mēs esam pelnījuši.
Mēs esam pelnījuši redzēt labāko basketbolu Eiropā. Jums ir labākais treneris un labākie apstākļi.
Lūdzu, mīliet savus komandas biedrus tāpat kā savu ģimeni. Mīliet klubu un līdzjutējus visā Grieķijā, kuri vakar negulēja.
Laimīgu Jauno gadu visiem.”
