2026. gada NBA draftam pieteikušies tikai 71 spēlētājs – tas ir zemākais rādītājs kopš 2003. gada drafta.
Tā sauktais NIL fenomens, kas ļauj studentiem pelnīt miljonus, spēlējot NCAA basketbolu, ietekmē ne tikai Eiropu, bet arī NBA. Šī sistēma būtiski maina jauno spēlētāju karjeras izvēles.
2003. gadā bez studiju posma tika izvēlēts drafta pirmais numurs Lebrons Džeimss. Tomēr kopš tā laika situācija ir būtiski mainījusies. Kopš 2016. gada NBA paplašināja noteikumus, ļaujot spēlētājiem pieteikties draftam, bet vēlāk atsaukt savu dalību, ja interese nav pietiekama.
Neskatoties uz šo iespēju, šobrīd tikai 71 spēlētājs pieteicis savu dalību NBA draftā, vēl gan automātiski var tikt draftēti spēlētāji, kas pabeiguši koledžu vai ārpus NCAA spēlējušie, kas sasnieguši 22 gadu vecumu. Salīdzinājumam – pagājušajā gadā draftam pieteicās 115 spēlētāji. Savukārt 2022. gadā šis skaits sasniedza pat 363.
Šī krasā krituma galvenais iemesls ir finansiālās iespējas NCAA. Daudzi jaunie spēlētāji izvēlas palikt universitātē, jo jau saņem ievērojamu atalgojumu. To uzsvēra arī treneris Dens Hērlijs no Konektikutas universitātes. Viņš pārliecināja Brailonu Malinsu, kurš tiek uzskatīts par pirmās kārtas talantu, palikt komandā vēl vienu sezonu.
“Es domāju, ka pasaule ir mainījusies,” sacīja Hērlijs. “Vairs nav tāda spiediena doties uz NBA ekonomisko apstākļu dēļ. Spēlētāji, kā, piemēram, Breilons, nākamajā sezonā “Huskies” varētu nopelnīt vairāk nekā kā 15. izvēle draftā. Tāpēc jāizvērtē – cik ļoti tu patiesībā vēlies pamest koledžu un doties uz NBA?”
