Igaunijas Basketbola federācija kopā ar Latvijas, Lietuvas un Ziemeļvalstu kolēģiem vērsusies pie Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA), aicinot pārskatīt noteikumus par naturalizēto spēlētāju dalību valstsvienībās. Federācijas uzskata, ka ar attiecīgās valsts pases iegūšanu vien nepietiek, lai basketbolists varētu pārstāvēt tās nacionālo izlasi.
Oficiālo vēstuli FIBA ģenerālsekretāram Andreasam Zagklim un organizācijas valdei sagatavojusi Igaunijas puse. To parakstījušas arī Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Islandes, Latvijas un Lietuvas basketbola federācijas.
Igaunijas Basketbola federācijas ģenerālsekretārs Gerds Kīli uzsver, ka klubu basketbols un valstsvienību basketbols ir divas atšķirīgas lietas, tāpēc arī spēlētāju piederībai izlasei jābūt balstītai reālā saiknē ar attiecīgo valsti.
Kā piemēri šādai praksei tiek minēti vairāki gadījumi Eiropas basketbolā. Polijas izlases sastāvā nesen spēlējis amerikānis Džordans Loids, savukārt Spānija 2022. gadā kļuva par Eiropas čempioni ar naturalizētā amerikāņa Lorenzo Brauna palīdzību. Nevienam no šiem basketbolistiem iepriekš nebija bijusi saikne ar attiecīgo valstu klubu basketbolu vai ģimenes saknēm tajās.
Pašlaik FIBA noteikumi pieaugušo izlasēm ļauj pieteikt vienu naturalizētu spēlētāju, kurš ieguvis attiecīgās valsts pilsonību. Igaunijas un pārējo iesaistīto federāciju priekšlikums paredz šo kārtību mainīt, nosakot, ka ikvienam valstsvienības pārstāvim jābūt pierādāmai saiknei ar valsti.
Par šādas saiknes apliecinājumu varētu kalpot dzimšana attiecīgajā valstī, vecāku izcelsme vai noteiktu laiku nodzīvots periods šajā valstī.
Vēstulē uzsvērts, ka spēlētāji, kuri nekad nav bijuši iesaistīti attiecīgās valsts basketbola sistēmā un kuru vienīgā saikne ar to ir iegūtā pase, nav uzskatāmi par šīs valsts basketbola sistēmas izaudzinātiem sportistiem.
Tāpat federācijas vēlas pievērst uzmanību jaunatnes basketbolam. Pašlaik spēlētājs, kurš citas valsts pilsonību ieguvis pirms 18 gadu vecuma, noteiktos apstākļos var tikt uzskatīts par vietējo spēlētāju. Igaunijas priekšlikums paredz ieviest skaidrākus kritērijus arī šādiem gadījumiem.
Atsevišķi tiek izcelta problēma ar basketbolistiem, kuriem ir vairākas pilsonības un kuri karjeras laikā var izvēlēties pārstāvēt dažādas valstsvienības. Kā iespējamie risinājumi tiek minēti Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) un Starptautiskās Olimpiskās komitejas noteikumi, kuros šādi jautājumi ir regulēti stingrāk.
Vēstules sagatavošanā konsultācijas sniegusi arī juridiskā firma RASK, kas sadarbojas ar Igaunijas Basketbola federāciju saistībā ar 2029. gada Eiropas čempionāta finālturnīra grupas posma organizēšanu.
Kīli uzsver, ka federāciju mērķis nav emocionāli protestēt pret pašreizējo kārtību, bet gan juridiski pamatot nepieciešamību to mainīt. Viņaprāt, pašreizējie naturalizācijas noteikumi ir pretrunā ar FIBA statūtiem.
“Izlašu basketbolam jābalstās loģiskos principos, nevis sistēmā, kurā dominē finansiālās intereses vai tiek aizsargātas Kataras un Saūda Arābijas intereses,” norādīja Igaunijas Basketbola federācijas ģenerālsekretārs.
Pēc Kīli teiktā, vēstule, visticamāk, tiks nodota FIBA Juridiskajai komisijai. Igaunijas puse sagaida vismaz sākotnējo atbildi tuvāko nedēļu laikā, lai varētu lemt par turpmākajiem soļiem.
Ja priekšlikums gūs atbalstu, tas varētu būtiski mainīt naturalizēto basketbolistu iesaisti Eiropas valstsvienībās un noteikt stingrākus principus spēlētāju piederībai nacionālajām izlasēm.
