Rihards Lomažs podkāstā “LV basketbols” atklāja, ka pirms parakstīja līgumu ar Ļubļanas “Cedevita Olimpija” satikās arī ar “Rīgas Zeļļu” prezidentu Edgaru Buļu.
“Esmu iejuties pārsteidzoši labi. Viņi ir diezgan pārsteigti, ka esmu diezgan labā formā. Izlaidu pirmssezonu, atbraucu mēnesi vēlāk, nekā citi, tāpēc varbūt viņi gaidīja kaut ko citu, bet es atbraucu formā. Mums tiek veikti mērījumi un viss ir super kārtībā. Pašam arī prieks par to, labi esmu iegājis,” par pirmajām dienām jaunās komandas rindās sacīja Lomažs.
“Ar treneri neesam runājuši par manu lomu, bet es redzu, ka viņš man paredz lielu lomu. Ir daudzi gados jauni džeki, ir vairāki pieredzēuši spēlētāji, kuri ir šai līmenī jau bijuši. Tas nebūs kā “Neptūnas”, jo šeit tomēr ir augstākas klases spēlētāji, daudz sabalansētāka komanda. Neko jaunu 30 gados savā spēlē nedarīšu. Loma būs liela, bet nepārspīlējot – tās nebūs 30-40 minūtes. Pieļauju, ka drīzāk runa ir par 25+ minūtēm,” par plānoto lomu komandā saka Rihards. “No manis sagaida būt vienam no līderiem, bet ne tik izteikti, kā tas bija “Neptūnas”. Varbūt pat tas ir labi, jo komandai ir augsti mērķi, ir labi spēlētāji, komanda ir veidota, lai cīnītos par kaut ko vairāk, ne tikai izdzīvotu.”
“Šis noteikti ir solis uz priekšu pēc Klaipēdas. Biju dzirdējis labākās lietas un tagad arī pats redzu jau, cik viss šeit ir profesionāli. Cik liels ir štābs – cik cilvēku uz katru pozīciju. Ir trīs fizioterapeiti, divi fiziskie treneri un tā tālāk. Pēc tā vien jau var pateikt, cik organizācija ir nopietna. Arī sportiskā ziņā šis ir solis uz priekšu. Tas, kā Eiropas basketbolā skatās uz šo vietu. Tas nav pārāk liels solis, bet vajadzīgs un pareizs,” uzskata Lomažs.
“Sarunas ar komandām bija visu laiku, bet visu laiku kaut kas nesalikās. Vasara pagāja gaidot, ik pa laikam bija konkrēti piedāvājumi, bet ne no Čempionu līgas vai Eirokausa komandām. Tādām, kas spēlē vienu spēli nedēļā, bet tām es atteicu. Pēc tādas [iepriekšējās] sezonas gribējās, lai ir komanda no Čempionu līgas vai Eirokausa. Vai arī, ja tā ir komanda ar vienu spēli nedēļā, tad lielāka komanda, kam nav izdevusies pagājusī sezona. Tas nenotika, tāpēc atlika gaidīt,” savu vasaru iezīmēja Lomažs, skaidrojot, kāpēc tik ilgi bija bez kluba.
“Bijām paēst ar [“Rīgas Zeļļu” prezidentu Edgaru Buļu], parunājām par lietām, vai es būtu gatavs. Atklāti izrunājām visu. Nonācām pie secinājuma, ka vēl gribu uzspēlēt ārzemēs, un tieši paralēli notika sarunas ar “Cedevita Olimpija”. Novēlēju veiksmi, cepuri nost, ka Rīgā ir Eirokausa klubs. Pats biju skeptisks, kad “Zeļļi” sākās pirms trim gadiem. Bet tagad viņi spēlē Eirokausā! Visu cieņu. Tas nāk par labu visam Latvijas basketbolam,” sarunas ar “Rīgas Zeļļu” prezidentu atminējās Lomažs.
“Nākotnē – kāpēc ne? Es vienmēr ar skaudību esmu skatījies uz tiem pašiem lietuviešiem, kuri var spēlēt mājās, pelnīt lielu naudu, dzīvot savās mājās, spēlēt pie saviem skatītājiem. Tas ir tāds mazais sapnītis,” Latvijas izlases kapteinis neslēpj, ka labprāt spēlētu mājās, ja būtu attiecīgs piedāvājums.
