Rolandam Šmitam tiekot pie līguma Ķīnā, beidzot brīvo aģentu topā notikušas būtiskas pārmaiņas. Vasara jau tuvojas noslēgumam, bet arvien ir daļa Latvijas basketbolistu, kuriem komandas jaunajai sezonai vēl nav. Šajā apskatā Latvijas basketbolistu Top12, vērtējot pēc šī brīža statusa, līmeņa, pēdējo sezonu snieguma un potenciālās vērtības tirgū.
Pie darba oficiāli tikuši arī citi vadošie brīvie aģenti iepriekšējā topā – Artūrs Strautiņš, Artūrs Kurucs, Mārtiņš Laksa, Klāvs Čavars. Arī Oskars Hlebovickis atgriezies Polijas 1. līgā, savukārt Edvards Švalbe mainījis komandu turpat Portugālē. Vairāki topā esošie, iespējams, jau zina savu nākamo komandu, taču oficiāli aizvien viņu pievienošanās kādam klubam nav izsludināta.
#1 RIHARDS LOMAŽS
Aizvadītajā sezonā Rihards Lomažs bija viens no labākajiem latviešu punktu guvējiem ārpus Eirolīgas, un pats labākais punktu guvējs, ja ņemam vērā arī augstāko līmeni, kurā tas pagājušajā sezonā paveikts. Eirokausā vidēji gūtie 18,6 punkti, realizējot 38,8% trīspunktnieku, komplektā ar 4,1 rezultatīvu piespēli ļauj Lomažam turēt augstu cenu. Tomēr tuvojas atlaižu sezona, kad spēlētāji sāk nolaist savas sākotnējās prasības, jo secina, ka pie tādām viņus klubi Eiropā nav gatavi ņemt. Rihards individuāli var būt līderis daudzu Eiropas līgu komandās, taču klubiem jānotic, ka to var arī uzvarošās komandās.
Rihards atbrīvojies no sava ilggadējā aģenta Artūra Kalnīša, kurš, pat bez stāsta par morālajām vērtībām, ne pirmoreiz nav bijis spējīgs sagādāt darbu Lomažam ilgu laiku. Kad tas notiek pēc tik individuāli spožas sezonas, kāda Lomažam padevās iepriekšējā, tas nav labs signāls. Redzēsim, kā ar darba meklēšanu Latvijas valstsvienības kapteinim sekmēsies cita aģenta vadībā.
#2 ANŽEJS PASEČŅIKS
Anžeja lielākie trumpji ir efektīva spēle pick’n’roll situācijās un spēja noslēgt uzbrukumus groza tuvumā, izmantojot savu augumu un koordināciju. Lai gan Pasečņiks nav izteikts spēka centrs vai elites groza sargātājs, viņš komandām, kuru treneris vēlas izmantot šāda tipa garos, dod pieredzi un kvalitatīvas minūtes abos laukuma galos. Problēma ir tā, ka treneri no šāda spēles tipa garajiem mūsdienās iet prom un bieži izvēlas basketbolistus, kas var spēlēt vairākās pozīcijās. Finansiāli, iespējams, labākās iespējas ir tikt pie darba atkal Āzijā.
#3 ARTJOMS BUTJANKOVS
Līdzīgi kā Klāvs, arī Artjoms Butjankovs pēdējās sezonās devies eksotiskos virzienos. Pēc pieredzes Azerbaidžānā īsa pietura Katarā, tad Ķīnā 3×3 basketbols, bet aizvadītajā sezonā bija pirmais Latvijas basketbolists klasiskajā klubu basketbolā Ķīnā. Pēc spēka otrajā līgā vidēji gūtie 12,9 punkti, 6,7 bumbas un 1,6 piespēles ir solīdi rādītāja solīdā līgā, kurā, piemēram, līdzīgus ciparus vāca ilggadējais Čehijas izlases centrs Ondržejs Balvins (10,1+6,8+1,9). Tāpat kā Čavara gadījumā, arī Butjankovam, visticamāk, finansiāli izdevīgāk varētu būt turpināt meklēt klubus taipus zemeslodei.
#4 IĻJA GROMOVS
Iļja Gromovs pavadījis sezonu Polijas pēc spēka otrajā līgā un sakrājis tur solīdus ciparus (11,8 punkti, 9,0 bumbas, 1,2 piespēles, 1,5 bloķēts metiens), taču komanda nespēja sasniegt mērķi atgriezties augstākajā līgā (zaudējums pusfināla sērijā). Klasiska tipa centrs, kura lielākie trumpji ir augums, fiziska klātbūtne soda laukumā, cīņa par atlēkušajām bumbām, metienu traucēšana pretiniekiem. Gromova ierobežojumi saistīti ar mobilitāti un ātrumu – var būt grūtības aizsardzībā pret ātrākiem un daudzpusīgākiem garajiem vai maiņu aizsardzībā jāspēlē tālu no groza. Arī metiens no distances nav viņa spēcīgākā īpašība, tādēļ lielāko vērtību viņš sniedz kā fizisks centra spēlētājs klasiskā piektā numura lomā.
#5 NOĀ VILJAMSONS
Noā Viljamsons ir moderns centrs, kurš, atšķirībā no daudziem klasiskajiem centriem, spēj arī trāpīt metienus no tālās distances, labi lasa spēli pick’n’roll situācijās un ir pietiekami prasmīgs piespēlētājs, kas padara viņu par daudzpusīgu uzbrukuma spēlētāju. Aizsardzībā viņš efektīvi sargā grozu un izmanto savu augumu metienu ietekmēšanai, taču viņa galvenie mīnusi varētu būt fiziskās spēles aspekts pret ļoti atlētiskiem garajiem. Viljamsons noteikti ir interesants visiem Latvijas klubiem un, iespējams, ne tikai Latvijas, taču informācija par basketbolistu ir ļoti maz, jo no kontaktiem ar Latvijas pārstāvjiem Viljamsons vairās. Līdz ar to nav skaidrības par paša dzīves nodomiem.
#6 MATĪSS KULAČKOVSKIS
Matīss pērn ļoti laicīgi noslēdza līgumu Japānā – savā sapņu zemē basketbola karjeras izpratnē. Lai arī spēlēja vienā no vājākajām 3 līgas komandām, viņa paša sniegums bija ļoti solīds. Diemžēl krustenisko saišu plīsums pārtrauca sezonu priekšlaikus. Šobrīd nav informācijas, ka spēka uzbrucējs būtu ticis pie jauna līguma, taču noteiktā līmenī un tirgos viņš var būt ļoti lietderīgs kā leģionārs.
#7 ADRIANS ANDŽEVS
Adrianam pēc sezonas VEF rindās, visticamāk, būs jāsper solis atpakaļ līmeņa ziņā ar cerību pēc tam spert divus uz priekšu. Visdrīzāk, gulbenietis paliks Latvijā, vēl jo vairāk tāpēc, ka, visticamāk, viņa komandai būs jānogaida, kamēr veselības dēļ Adrians varēs atgriezties laukumā.
#8 EMĪLS KRŪMIŅŠ
Saspēles vadītājs, kurš jau uzspēlējis tepat netālās ārzemēs (Raplas komandā Igaunijā), bet pagājušo sezonu pavadīja Liepājā. Latvijas klubos vietas nav palikušas, tāpēc, visticamāk, Emīls, ja turpinās basketbolista gaitas, lūkojas āvalstu virzienā.
