Latvijas basketbola brīvo aģentu Top20

Vasara jau pāri pusei, bet daļa Latvijas basketbolistu aizvien ir bez komandām jaunajai sezonai. Šajā apskatā Latvijas basketbolistu Top20, vērtējot pēc šī brīža statusa, līmeņa, pēdējo sezonu snieguma un potenciālās vērtības tirgū.

#1 ROLANDS ŠMITS 

Rolands Šmits ir vērtīgākais Latvijas brīvais aģents – visticamāk, gan pēc sportiskās, gan šobrīd arī pēc finansiālās vērtības tirgū. Eirolīgas kalibra uzbrucējs, kurš var palīdzēt jebkuram augsta līmeņa Eiropas klubam. Astoņas sezonas un 249 spēles Eirolīgā. Pēdējā sezona “Anadolu Efes” rindās mazāk izteiksmīga nekā iepriekšējās, bet savas “Spānijas basketbola pases” dēļ joprojām īpaši aktuāls Spānijas klubiem Eiropas prestižākajā klubu turnīrā.

#2 ARTŪRS ŽAGARS 

Veselības gadījumā Artūrs Žagars ir viens no talantīgākajiem Latvijas saspēles vadītājiem, taču veselība klibojusi, un tas ir viens no iemesliem, kas neļāva līdz galam paņemt visas iespējas Stambulas “Fenerbahce” rindās. Pēc ACB līgas lapā publicētās informācijas saprotams, ka Žagars izrādījis vēlmi atgriezties Spānijas ACB līgā. Tajā tiesības uz Žagaru joprojām pieder Badalonas “Joventut” – ja kāds cits izsaka piedāvājumu Artūram, tad Badalonai piecu darba dienu laikā jāpaziņo, ka ka tas izmanto savas tiesības un pilnībā izlīdzina piedāvājumu.

#3 RIHARDS LOMAŽS 

Aizvadītajā sezonā Rihards Lomažs bija viens no labākajiem latviešu punktu guvējiem ārpus Eirolīgas, un pats labākais punktu guvējs, ja ņemam vērā arī augstāko līmeni, kurā tas pagājušajā sezonā paveikts. Eirokausā vidēji gūtie 18,6 punkti, realizējot 38,8% trīspunktnieku, komplektā ar 4,1 rezultatīvu piespēli ļauj Lomažam turēt augstu cenu. Tomēr tuvojas atlaižu sezona, kad spēlētāji sāk nolaist savas sākotnējās prasības, jo secina, ka pie tādām viņus klubi Eiropā nav gatavi ņemt. Rihards individuāli var būt līderis daudzu Eiropas līgu komandās, taču klubiem jānotic, ka to var arī uzvarošās komandās.

#4 ANDREJS GRAŽULIS 

Andrejs Gražulis ir universāls spēka uzbrucējs ar Eirolīgas un Pasaules kausa pieredzi. Gražuļa gadījumā ir viens liels nezināmais – neviens nav redzējis viņu kaujas apstākļos jau gandrīz 11 mēnešus jeb kopš 30. augusta spēles pret Serbiju “EuroBasket 2025” trešajā spēlē… Sezonas laikā parādījās runas, ka Andreju savās rindās labprāt redzētu Jeruzalemes klubs par ļoti nopietnu algas apmēru, bet darījums nenotika. Visticamāk, karjeras restartam piestāvētu zemāka sportiskā līmeņa klubs, nekā bija uzlēcis pirms savainojuma.

#5 ARTŪRS STRAUTIŅŠ 

Pamata piecinieka līmeņa spēlētājs Itālijas A sērijas augšgala komandās, kurš uzbrukumos var pienest punktus dažādos veidos (aizvadītajā sezonā 3p. 40%), bet komandas aizsardzības pabeigt ar izcīnītām atlēkušajām bumbām. Itālijas “basketbola pilsonība” padara Artūru Strautiņu īpaši vērtīgu tieši A sērijā un, ņemot vērā, ka basketbolists pats izmantoja iespēju iziet no spēkā esoša līguma ar Tortonas klubu, jādomā, ka plāns nākamajam karjeras solim jau bija skaidrs. Aizkulisēs runā, ka Strautiņš būs jaunizveidotā Romas kluba spēlētājs – ja tā notiks, viņš atgriezīsies arī Eirokausā pirmo reiz pēc desmit gadu pārtraukuma (“Reggio Emilia” rindās desmit spēles 2015./2016. gada sezonā).

#6 ARTŪRS KURUCS 

Izteikts komandas spēlētājs, kura lielākā vērtība ir efektīva darbība bez bumbas, kvalitatīva aizsardzība un spēja izpildīt metienus pēc piespēlēm. Uzbrukums balstās uz trīspunktu metieniem un pareizu lēmumu pieņemšanu, nevis individuālu apspēlēšanu, turklāt viņš pieļauj maz kļūdu un labi iekļaujas komandas sistēmā. Problēma ir tā, ka aizvadītajā sezonā Artūra trīspunktnieku precizitāte jūtami kritās, ja salīdzina uz vēl sezonu iepriekš (2024/25 – 46,9%, 2025/26 – 31,4%). Spāņu “basketbola pase” ļauj cerēt uz līgumu turpat ACB līgā, kas ir spēcīgākā Eiropā, vai FEB Primera, kas joprojām ir ļoti solīda līga Eiropā.

#7 MĀRTIŅŠ LAKSA 

Atšķirībā no Artūra Kuruca, Laksam ir viena izteikta superkvalitāte – spēja ar augstu precizitāti trāpīt trīspunktmetienus. Tikai vienā no karjeras sezonām no tālienes mests ar mazāk nekā 40% precizitāti. Šādas kvalitātes laukuma paplašinātājs ir vajadzīgs katrā komandā. Tas ļauj Laksam turēt cenu augstu, bet klubi varētu skatīties nedaudz piesardzīgi tā fakta dēļ, ka Mārtiņam visas aizvadītās sezonas garumā savainojumu dēļ bija tikai piecas spēles. Šis ir tas gadījums, kad spēlēšana izlasē arī 2026. gadā var nospēlēt kau nelielu pozitīvu grūdienu spēlētājam komandas meklējumos, jo klubi varēja pārliecināties, kādā formā ir Laksa (pret Austriju 20 punkti 14 minūtēs, realizējot 6 no 7 tālmetieniem).

#8 ANŽEJS PASEČŅIKS 

Anžeja lielākie trumpji ir efektīva spēle pick’n’roll situācijās un spēja noslēgt uzbrukumus groza tuvumā, izmantojot savu augumu un koordināciju. Lai gan Pasečņiks nav izteikts spēka centrs vai elites groza sargātājs, viņš komandām, kuru treneris vēlas izmantot šāda tipa garos, dod pieredzi un kvalitatīvas minūtes abos laukuma galos. Problēma ir tā, ka treneri no šāda spēles tipa garajiem mūsdienās iet prom un bieži izvēlas basketbolistus, kas var spēlēt vairākās pozīcijās. Finansiāli, iespējams, labākās iespējas ir tikt pie darba atkal Āzijā.

#9 KLĀVS ČAVARS 

Čavars nepretendē uz lielu uzbrukuma lomu, ko var izmērīt sausā statistikā, taču viņš konsekventi paveic melno darbu – veido aizsegus, cīnās par bumbām un nodrošina fizisku klātbūtni soda laukumā. Tieši šī stabilitāte un disciplīna padara viņu par vērtīgu rotācijas centra spēlētāju gan klubā, gan Latvijas izlasē. Ņemot vērā to, ka statistika nav tas, kas Klāva gadījumā izskatīsies visspožāk, un to, ka vairāki gadi pavadīti Āzijā vai tuvu tai (pēdējās divas sezonas Azerbaidžānā), atgriešanās Eiropā varētu nozīmēt būtisku algas samazinājumu. Aizkulisēs dzirdēts, ka Vecajā kontinentā bijusi interesi par Latvijas valstsvienības centru, taču ne tāda, kas finansiāli būtu spēlētāju apmierinoša.

#10 ARTJOMS BUTJANKOVS 

Līdzīgi kā Klāvs, arī Artjoms Butjankovs pēdējās sezonās devies eksotiskos virzienos. Pēc pieredzes Azerbaidžānā īsa pietura Katarā, tad Ķīnā 3×3 basketbols, bet aizvadītajā sezonā bija pirmais Latvijas basketbolists klasiskajā klubu basketbolā Ķīnā. Pēc spēka otrajā līgā vidēji gūtie 12,9 punkti, 6,7 bumbas un 1,6 piespēles ir solīdi rādītāja solīdā līgā, kurā, piemēram, līdzīgus ciparus vāca ilggadējais Čehijas izlases centrs Ondržejs Balvins (10,1+6,8+1,9). Tāpat kā Čavara gadījumā, arī Butjankovam, visticamāk, finansiāli izdevīgāk varētu būt turpināt meklēt klubus taipus zemeslodei.

Citi Latvijas brīvie aģenti: 

#11 Iļja Gromovs
#12 Noā Viljamsons
#13 Rinalds Mālmanis
#14 Matīss Kulačkovskis
#15 Rodijs Mačoha
#16 Oskars Hlebovickis
#17 Adrians Andževs
#18 Tomas Talcis
#19 Ričards Kļanskis
#20 Emīls Ivanovskis
#21 Edvards Švalbe
#22 Roberts Rotčenkovs

Autors: Andrejs Siliņš

Komentāri (0)