Eirolīga sper nozīmīgu soli pretī jaunam ilgtermiņa attīstības modelim – turnīrs plāno paplašināties līdz 24 komandām, vienlaikus ieviešot pastāvīgo franšīžu sistēmu. Interese par iespēju iegūt Eirolīgas franšīzi izrādījuši vairāk nekā 20 klubi un investīciju projekti, no kuriem 11 pieteikumi ir apstiprināti nākamajam izvērtēšanas posmam, bet vēl četri atstāti gaidīšanas režīmā. Kopumā paredzēts izvēlēties līdz astoņiem jaunajiem franšīzes īpašniekiem.
Vienpadsmit kandidāti jau gatavo saistošos piedāvājumus, kuru kopējā franšīzes maksu vērtība tuvojas 700 miljoniem eiro. Kopējās investīcijas nākamo piecu gadu laikā varētu pārsniegt 3,2 miljardus eiro. Tādējādi Eirolīga faktiski virzās uz 24 komandu modeli, kurā 21 komanda būtu nodrošinājusi sev pastāvīgu vietu. Izņēmums varētu būt Maskavas CSKA, ja klubam arī turpmāk nebūs tiesību piedalīties sacensībās.
Eirolīgas akcionāri 25. augustā saņēma informāciju par franšīžu procesa turpmāko norisi, kā arī par līgas komerciālajiem rezultātiem un trīs gadu stratēģiskā biznesa plāna ieviešanu.
Nākamajā posmā tiks veikta padziļināta kandidātu pārbaude jeb due diligence, bet galīgie ieteikumi tiks iesniegti īpašnieku sanāksmei, kas paredzēta 2026. gada septembra beigās. Tieši tad paredzēts pieņemt galīgo lēmumu par jaunajām franšīzēm un to klubiem 2027./2028. gada sezonā.
Eirolīga turpina strauji augt arī komerciāli. Līgas vadība prognozē 15% ieņēmumu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ko veicinājuši jauni komerciālie līgumi un partnerības. Stratēģiskā plāna mērķis ir līdz 2027. gadam palielināt Eirolīgas un tās klubu kopējo vērtību līdz 4,3 miljardiem eiro, savukārt trīs gadu biznesa plāna ietvaros paredzēts kolektīvo uzņēmumu vērtību palielināt līdz 2,5 miljardiem eiro.
Vienlaikus Eirolīga turpina nostiprināt attiecības ar galvenajām basketbola organizācijām un ieinteresētajām pusēm. Panākta vienošanās ar Eirolīgas galveno treneru padomi (EHCB), kas veidos pamatu pirmajam visaptverošajam līgumam ar galveno treneru arodbiedrību.
Tāpat tiek atjaunota sadarbība ar Eirolīgas tiesnešu organizāciju UEBO, bet jau iepriekš noslēgta vienošanās ar Eirolīgas Spēlētāju asociāciju (ELPA). Eirolīgas vadība arī turpina sarunas ar NBA un FIBA par iespējamām nākotnes sadarbības iespējām Eiropas basketbolā.
Eirolīgas izpilddirektors Čuss Bueno uzsvēra, ka lielā interese par franšīzēm apliecina investoru un klubu ticību sacensību nākotnei. “Saistošie piedāvājumi gandrīz 700 miljonu eiro vērtībā un kopējās investīcijas vairāk nekā 3,2 miljardu eiro apmērā nākamo piecu gadu laikā apliecina mūsu biznesa modeļa spēku un vērtību, kas tiek radīta visā līgā,” sacīja Bueno.
Viņš norādīja, ka tagad sekos rūpīgs kandidātu izvērtēšanas process, lai jaunie projekti atbilstu augstākajiem standartiem un stiprinātu Eirolīgu gan sportiskā, gan komerciālā ziņā. Galīgie secinājumi tiks prezentēti septembra beigās, kad īpašnieki balsos par pāreju uz franšīžu modeli un lems par klubiem, kas 2027./28. gada sezonā veidos pirmo paplašinātās Eirolīgas posmu.
