NBA mēģinājums būtiski mainīt Eiropas basketbola vidi sastapies ar nopietnu pretestību. Eirolīgas vadošie klubi noraidījuši NBA izteikto sadarbības un pārņemšanas piedāvājumu, uzskatot to par pārāk agresīvu un ekonomiski neizdevīgu. Šajā rakstā sīkāk par notikušo.
Pēdējos gados arvien skaļāk tiek runāts par NBA plāniem paplašināt savu ietekmi Eiropas basketbolā. Jau labu laiku notiek process, kurā FIBA un NBA plāno izveidot jaunu līgu ar nosaukumu NBA Eiropa, kam starts paredzēts pēc gada.
Tomēr Eirolīga tā vietā, lai klusi paietu maliņā, dod prettriecienus. Par tādu var dēvēt gan Eirokausa paplašināšanu, gan publiski neslēptos plānus un nu jau arī pieņemto lēmumu no nākamās sezonas paplašināt Eiropas prestižākā klubu turnīra dalībkomandu skaitu līdz 24.
Sajūtot pretestību, NBA atjaunoja sarunas arī ar Eirolīgu, taču sarunas ar Eirolīgas klubiem šobrīd nonākušas sarežģītā situācijā. Gandrīz visi Eirolīgas akcionāru klubi otrdien tikšanās laikā pie Komo ezera Itālijā noraidīja NBA piedāvājumu iegādāties Eirolīgu. Ko tieši nozīmēja – iegādāties Eirolīgu? Piedāvājums paredzēja būtiskas pārmaiņas gan Eirolīgas pārvaldībā, gan klubu darbības modelī.
NBA piedāvājums – līdz 2 miljardiem eiro
NBA priekšlikuma centrā bija iespējamā Eirolīgas pārveidošana par sistēmu, kurā nozīmīga loma būtu NBA izveidotajai franšīžu struktūrai. Kā ziņo grieķu mediji, piedāvājums paredzējis sekojošo:
- NBA veiktu ieguldījumu jeb iegādes piedāvājumu līdz 2 miljardiem eiro;
- Eirolīgā ilgtermiņā paliktu tikai 13 šobrīd esošās A licences komandas;
- NBA pārņemtu pilnīgu Eirolīgas pārvaldību;
- klubiem būtu jāveic maksājumi NBA, lai pārietu uz franšīzes modeli.
- Tieši pēdējais punkts Eiropas vadošajiem klubiem esot bijis viens no būtiskākajiem klupšanas akmeņiem.
Klubi nevēlas nonākt situācijā, kurā tiem būtu jāmaksā NBA par pāreju uz jaunu struktūru, vienlaikus zaudējot daļu no kontroles pār Eiropas prestižāko klubu sacensību nākotni.
Eirolīgas klubi: NBA piedāvājums ir “slikts” un “agresīvs”
Eirolīgas komandu pārstāvji tikšanās laikā lietojuši negatīvas frāzes, raksturojot saņemto NBA. No vienkārši “slikts” līdz “agresīvs”, “nepieņemams” un pat “kolonizējošs”. Viens no galvenajiem iemesliem bijis finansiālais aspekts. Klubi uzskatot, ka NBA piedāvātā ekonomiskā vērtība ir ievērojami zemāka par to, ko Eirolīgas komandas sagaida no potenciālas sadarbības vai līgas pārveides.
Turklāt klubi nevēlas atteikties no savām ambīcijām paplašināt Eirolīgu. NBA piedāvājums, kas paredzētu saglabāt tikai šobrīd 13 ar A licencēm esošo klubu palikšanu līgā. Tas esot pretrunā Eirolīgas klubu redzējumam par sacensību nākotni.
Kāpēc klubi nevēlas atdot Eirolīgas kontroli NBA?
Strīds nav tikai par naudu. Eirolīgas klubiem būtisks jautājums ir arī kontrole pār sacensību pārvaldību, paplašināšanos un komerciālo attīstību. Pilnīga vadības nodošana NBA nozīmētu, ka Eiropas klubi lielā mērā zaudētu iespēju paši noteikt, kā nākotnē attīstīsies Eiropas elites basketbols. Tieši tādēļ priekšlikums par pilnīgu NBA kontroli esot noraidīts.
Ja vairāki klubu vadītāji bija tikai negatīvi noskaņoti, tad citi Eirolīgas klubi neesot tik kategoriski, taču esot nepieciešams būtiski uzlabots piedāvājums, lai sarunas vispār varētu turpināties.
Eirolīgas izpilddirektors: mēs esam gatavi konkurēt ar NBA
Eirolīgas izpilddirektors Čuss Bueno vienlaikus uzsvēris, ka Eiropas basketbols nav ieinteresēts konfliktā ar NBA, taču partnerībai jābūt izdevīgai abām pusēm. “Ja mēs nevaram panākt vienošanos ar NBA, mēs esam gatavi ar viņiem konkurēt,” sacījis Bueno.
Viņš atzinis, ka NBA Eiropas basketbolam var sniegt ļoti vērtīgu pieredzi, īpaši līgas operacionālajā un komerciālajā attīstībā. “Šai jābūt partnerībai, kas sniedz labumu ne tikai vienai, bet abām pusēm. Mēs zinām, ka NBA var mums palīdzēt ar operācijām. Viņi šajā biznesā ir jau 100 gadus un var dot daudz,” norādījis Eirolīgas vadītājs.
Tomēr Bueno brīdinājis arī par iespējamu scenāriju, kurā Eiropā izveidojas divas konkurējošas augstākā līmeņa līgas. Līdzīgi kā 2000./2001. gada sezonā, kad vienlaikus pastāvēja FIBA veidotā Suprolīga un jaunizveidotā Eirolīga. 2001. gada maijā Eiropai bija divi klubi, kas varēja sevi dēvēt par kontinenta čempioniem – Telavivas “Maccabi” triumfēja Suprolīgā, bet Boloņas “Virtus” izcīnīja Eirolīgas titulu. Sarunu rezultātā tika nolemts turpmāk organizēt vienu turnīru, un FIBA piekāpās Eirolīgas priekšā.
NBA iesaistās ilgstošā Eirolīgas un FIBA konfliktā
Cīņa arī klubu līmenī par vadošā turnīra izveidi atkal kļuva aktuāla 2014. gadā, kad par FIBA prezidentu kļuva argentīnietis, nu jau nelaiķis Horasio Muratore, bet ģenerālsekretāra amatā sāka strādāt Patriks Baumans. FIBA tajā laikā veica plašu pārvaldības reformu. Baumans ļoti skaidri formulēja jauno pieeju: FIBA vēlas, lai profesionālās līgas un klubi atkal būtu FIBA sistēmas sastāvdaļa, nevis pilnībā neatkarīgi no starptautiskās federācijas.
Tā sākās jaunā FIBA ofensīva, kas 2015. gada rudenī ieņēma pirmās fiziskās formas, proti, FIBA nāca klajā ar konkrētu plānu izveidot jaunu Eiropas augstākā līmeņa klubu turnīru. Sākotnēji FIBA flirtēja ar Eirolīgas klubiem, mēģinot tos pārvilināt pie sevis, bet, kad tas nenotika, FIBA apvienojās ar nacionālajām līgām un izveidoja jaunu Eiropas klubu turnīru – Basketbola Čempionu līgu.
2016. gada februārī Eirolīga iesniedza sūdzību Eiropas Komisijā pret FIBA un FIBA Eiropu, apgalvojot, ka FIBA rīcība pārkāpj konkurences tiesību principus. FIBA savukārt paziņoja, ka Eirolīga atsakās no dialoga. Tajā pašā laikā FIBA spieda nacionālās federācijas un līgas nostāties savā pusē. Piemēram, Francija un Itālija paziņoja, ka to klubi piedalīsies tikai FIBA un vietējo līgu kopīgi organizētajās sacensībās. Dzīvē gan tas tā nenotika – Eirolīgā klubi joprojām piedalījās, bet tas patraucēja Eirolīgas organizētā Eirokausa darbībai – dalībai tajā gan tika saņemti vairāki kurvīši, klubiem priekšroku dodot Čempionu līgai.
Divas Eiropas basketbola līgas varētu radīt haosu
Atgriežamies 2026. gada rudenī. Viena no lielākajām bažām ir tāda, ka neveiksmīgu sarunu gadījumā NBA varētu mēģināt izveidot atsevišķu Eiropas sacensību projektu. Tas nozīmētu potenciālu konkurenci starp NBA Eiropas līgu un Eirolīgu.
Bueno uzskata, ka šāds scenārijs nebūtu izdevīgs nevienai pusei: “Ja būs divas līgas, būs fragmentācija korporatīvajā, komerciālajā, mediju tiesību un līdzjutēju iesaistes jomā.”
Tieši mediju tiesības un komerciālā auditorija varētu kļūt par vienu no svarīgākajiem cīņas laukumiem. Eiropas basketbola tirgus nav bezgalīgs, un divas augstākā līmeņa sacensības varētu dalīt gan skatītāju uzmanību, gan sponsoru naudu, gan televīzijas un straumēšanas auditoriju.
Eiropas basketbolam priekšā izšķiroši laiki
NBA interese par Eiropas basketbolu nav nejauša. Eiropa ir viens no nozīmīgākajiem basketbola reģioniem pasaulē, un Eirolīga jau gadiem ilgi nodrošina augstākā līmeņa klubu basketbolu ārpus Ziemeļamerikas.
NBA savukārt piedāvā milzīgu komerciālo pieredzi, globālu mārketinga sistēmu un vienu no pasaulē spēcīgākajiem sporta zīmoliem. Teorētiski abas puses varētu iegūt no ciešākas sadarbības.
Taču pašreizējais konflikts parāda, ka Eirolīgas klubi nevēlas vienkārši kļūt par NBA projekta dalībniekiem. Tie vēlas saglabāt būtisku ietekmi pār Eiropas basketbola nākotni un sagaida daudz izdevīgākus nosacījumus.
NBA un Eirolīgas sarunas var kļūt par vienu no nozīmīgākajiem jautājumiem Eiropas basketbola nākotnē. Ja pusēm izdosies atrast kompromisu, iespējams scenārijs, kurā NBA nodrošina savu pieredzi un komerciālo infrastruktūru, bet Eirolīgas klubi saglabā būtisku kontroli pār sacensību. Ja vienošanās netiks panākta, Eiropa var piedzīvot vēl nebijušu konkurenci starp diviem basketbola projektiem.
Šobrīd viens ir skaidrs – Eirolīgas klubi nav gatavi pieņemt jebkādu NBA piedāvājumu. Lai NBA ideja par lielāku klātbūtni Eiropas basketbolā kļūtu par realitāti, būs nepieciešams daudz vairāk nekā tikai iespaidīgs finanšu piedāvājums.
Jautājums vairs nav tikai par to, cik NBA ir gatava maksāt. Telavivas “Hapoel” īpašnieks Ofers Janajs pēc klubu tikšanās arī labi sasummēja kopējo nostāju: “Esmu priecīgs dzirdēt, ka divas dienas pie Komo ezera bija pietiekami, lai atgādinātu mums, ka Eiropas basketbols ir skaists un ka runa nav tikai par naudu, bet arī draudzību un cieņu.”
Daudz svarīgāks kļūst jautājums – kurš kontrolēs Eiropas basketbola nākotni?
I’m happy to hear that 2 days at lake Como were enough to remind us European basketball is a thing of beauty and that it’s not just about money but also friendship and respect
— Ofer (@OferYannay) October 6, 2026
