Vasarā notikušās superzvaigžņu maiņas izraisīja neskaitāmas karstas diskusijas un drosmīgas prognozes, taču šis laiks ir pagājis. NBA 2026./2027. gada sezonas pirmā nedēļa ir klāt – turpmāk visu izšķirs notikumi laukumā. Jau šovakar pirmā no 1230 spēlēm, kas mūs sagaida jaunajā NBA regulārajā sezonā.
NBA sezona sākas 20. oktobra vakarā ar spēli pulksten 22:00 starp Detroitas “Pistons” un Bostonas “Celtics”, bet vēlāk naktī mačosies arī Ņujorkas “Knicks” pret Filadelfijas “76ers” un Sanantonio “Spurs” pret Oklahomsitijas “Thunder”. Jau pirmā spēļu nakts mums piedāvās iespēju skatīt vaigā komandas, kas tiek uzskatītas par galvenajām titula pretendentēm šosezon.
Lai gan Rietumu konferencē ir vairāki izteikti favorīti, Ņujorkas “Knicks” jūnijā pierādīja, ka izslēgšanas spēlēs komanda var uzņemt apgriezienus un izcīnīt čempiontitulu. Vai Ņujorkai izdosies aizstāvēt titulu? Vai kāds no Rietumu konferences pretendentiem pārsteigs, vai arī Oklahomasitijas “Thunder” un Sanantonio “Spurs” atkal tiksies konferences finālā?
Starpsezona ir būtiski mainījusi spēku samērus visā līgā, jo gandrīz katra komanda ir papildinājusi sastāvu ar nozīmīgiem spēlētājiem vai šķīrusies no kādām svarīgām figūrām. Bukmeikeri ir pielāgojuši savas prognozes, ņemot vērā jaunāko informāciju par komandu uzvaru skaitu un citiem ilgtermiņa likmju tirgiem, tostarp galvenajiem pretendentiem uz 2026./2027. gada sezonas NBA čempiontitulu.
Četri galvenie NBA čempiontitula pretendenti
Oklahomasitijas “Thunder”
“Thunder” ģenerālmenedžeris Sems Prestijs arī šajā starpsezonā turpināja demonstrēt savas izcilās spējas, pagarinot līgumus ar Džeilenu Viljamsu un Četu Holmgrenu, kā arī pārstrukturējot Aizejas Hartenšteina līguma pagarinājumu. Tajā pašā laikā komandai izdevās saglabāt lielāko daļu svarīgāko spēlētāju, kuri palīdzēja izcīnīt čempiontitulu.
Lu Dorts, Aizeja Džo un Ārons Viginss komandu ir pametuši, dodot iespēju Ajajam Mičelam, Džeredam Makeinam un Keisonam Volesam turpināt nostiprināt savas pozīcijas un uzņemties arvien lielākas lomas. Arī debitanti Benets Štircs un Adajs Mara varētu uzreiz ietekmēt komandas sniegumu. 221 centimetru garais Mara varētu kļūt par svarīgu taktisko ieroci cīņā pret Viktoru Vembanjamu.
Apspēlēt Vembanjamu un “Spurs” ir acīmredzami lielākais “Thunder” šķērslis – to komandai neizdevās paveikt iepriekšējās sezonas izslēgšanas spēlēs. Pēc sāpīgā zaudējuma Čets Holmgrens un pārējie spēlētāji varētu atgriezties jaunajā sezonā ar vēl lielāku motivāciju.
Džeilens Viljamss lielāko daļu iepriekšējās sezonas nebija labākajā veselības stāvoklī, tāpēc Šejs Gildžess-Aleksandrs bija spiests uzņemties vēl lielāku lomu. Ja regulārajā sezonā viņam izdosies vairāk atpūsties, Šejs varētu būt gatavs dominēt izslēgšanas spēlēs un izcīnīt savu otro fināla vērtīgākā spēlētāja balvu.
Galvenās bažas par Oklahomasitijas komandu, kas ir viena no titula favorītēm, rada Holmgrena nespēja līdzvērtīgi cīnīties pret Vembanjamu, kā arī iespējamās izmaiņas tiesāšanas uzsvaros. Tās varētu ierobežot Šeju un citas superzvaigznes, liedzot izmantot brīvo roku, lai panāktu piezīmes vai izcīnītu vietu laukumā.
Iepriekšējo trīs sezonu laikā vērtīgākā spēlētāja balvas ieguvējs bijis līgas līderis realizēto soda metienu skaita ziņā vidēji spēlē, turklāt izslēgšanas spēlēs šis rādītājs pieauga līdz 8,8 soda metieniem spēlē.
“Thunder” arī nav izcila tālmetienu komanda, tāpēc tā varētu zaudēt cīņā par efektivitāti pret pretiniekiem, kuri no trīspunktu līnijas uzbrūk precīzāk.
Sanantonio “Spurs”
Viktors Vembanjama ir biedējošākā superzvaigzne, kāda NBA ienākusi pēdējo desmitgažu laikā. 226 centimetrus garais francūzis maina pretinieku spēli abos laukuma galos, taču īpaši iespaidīga ir viņa aizsardzība.
Tagad, kad viņš ir izbaudījis gan uzvaras izslēgšanas spēlēs, gan graujošu zaudējumu NBA finālā, tiek sagaidīts, ka viņš spers nākamo soli un cīnīsies par čempiontitulu.
Lai palīdzētu savai jaunajai zvaigznei, “Spurs” piesaistīja pieredzējušo uzbrucēju Tobiasu Herisu, kurš spēlēs spēka uzbrucēja pozīcijā. Pārējais sastāvs lielākoties palicis nemainīgs, bet jaunie aizsargi Dilans Hārpers un Stefons Kāsls šogad izslēgšanas spēlēs varēs izmantot savu pieaugošo pieredzi un labāku spēles izpratni.
Ja Deārons Fokss izvairīsies no savainojumiem, “Spurs” varētu būt labākais aizsargu duets visā NBA, turklāt soda laukumu aizsargās labākā aizsardzības spēlētāja titula cienīgs basketbolists.
Vembanjamas ķermeņa uzbūve padara viņu uzņēmīgāku pret savainojumiem, un bez 22 gadus vecās zvaigznes “Spurs” neizcīnīs titulu. Arī Hārperam un Kāsla kungam vēl nav 23 gadu, un mūsdienu NBA vēsturē nav piemēru, kad tik jauni komandas līderi būtu izcīnījuši čempiontitulu.
Pagājušajā gadā viņi izslēgšanas spēlēs darbojās pārliecinoši, tomēr jaunā “Spurs” komanda var saskarties ar negaidītiem šķēršļiem, pirms tā sapratīs, kas nepieciešams, lai kļūtu par čempioniem.
Filadelfijas “76ers”
Pagājušajā sezonā “76ers” sasniedza savu augstāko punktu, kad septiņu spēļu pirmajā kārtā izdevās uzvarēt Bostonas “Celtics”. Džoelam Embīdam un Polam Džordžam pēc lieliskajiem sniegumiem bija palicis pavisam maz spēka, un Ņujorkas “Knicks” viņus ātri vien izslēdza no cīņas, uzvarot sērijā ar 4-0.
Tagad komandai ir iespaidīgs sastāva dziļums, pateicoties skaļajiem papildinājumiem Lebrona Džeimsa un Džeilena Brauna personās. Arī rezervistu soliņš ir kļuvis spēcīgāks – Dīns Veids varēs sniegt ieguldījumu aizsardzībā un uzbrukumā no perimetra, bet Anfernijs Simonss būs gatavs nākt laukumā un nekavējoties gūt punktus.
“76ers” ir lielāka pieredze cīņā par čempiontitulu nekā jebkurai citai Austrumu konferences komandai. Pieredzējušais Kentaviuss Kaldvels-Poups ir vēl viena autoritāte ģērbtuvē, kas varētu palīdzēt Taīrīzam Maksijam un Vīdžejam Edžkombam sasniegt jaunu līmeni.
Brauns un Embīds savulaik bija sāncenši, taču tagad viņi varētu apvienot spēkus un apklusināt kritiķus. Savukārt Lebrons labprāt noslēgtu savu karjeru ar vēl vienu čempiontitulu. Šādi motivējoši stāsti noteikti varētu palīdzēt Filadelfijas komandai attaisnot prognozes un kļūt par Austrumu konferences čempioni.
Galvenās bažas rada novecojošā sastāva veselības stāvoklis. Embīds pēdējās trīs sezonās aizvadījis tikai attiecīgi 39, 18 un 38 spēles, turklāt izslēgšanas spēlēs viņa sniegums ir pasliktinājies.
Džeimss 41 gada vecumā joprojām ir apbrīnojams, taču arī viņa sniegums varētu kristies, bet Brauna fiziskais spēles stils palielina savainojumu risku. Ja šīs trīs zvaigznes maijā un jūnijā nespēlēs augstā līmenī, “76ers” nespēs izcīnīt čempiontitulu.
Ņujorkas “Knicks”
Ņujorkas komanda jauno sezonu sagaida ar lielu stabilitāti, jo tās pamatsastāvs lielākoties ir saglabāts. Mičels Robinsons, kurš tagad spēlē konkurentu Bostonas “Celtics” rindās, ir vienīgais nozīmīgais spēlētājs no komandas, kas cīnījās par čempiontitulu, kurš ir aizgājis.
Pārējās izmaiņas galvenokārt bijušas nelielas. “Knicks” pagarināja līgumus ar Hosē Alvarado, Džordanu Klārksonu un Lendriju Šametu, kā arī piesaistīja Andrē Dramondu, kuram būs jāaizstāj Robinsons. Brūsa Brauna, Džona Končara un Očaja Agbadži pievienošanās sniegs komandai lielāku dziļumu uzbrucēju pozīcijās.
Gan Karls Entonijs Taunss, gan Džošs Hārts var pretendēt uz līgumu pagarinājumiem, tomēr kluba vadība, šķiet, nevēlas viņiem maksāt, ņemot vērā ierobežojumus, kas saistīti ar otro algu griestu slieksni. Tas varētu kļūt par traucēkli brīdī, kad “Knicks” sāks aizstāvēt savu čempiontitulu. Divus gadus pēc kārtas uzvarēt NBA ir ārkārtīgi grūti, un šķita, ka pagājušajā sezonā Ņujorkas komanda trāpīja īstajā brīdī, tāpēc cerēt uz visu šo neticamo atspēlēšanos atkārtošanos prasītu lielu ticību.
No otras puses, Džeilens Bransons ir viens no labākajiem spēļu izšķīrējiem NBA vēsturē, un viņam apkārt ir izcili aizsardzības spēlētāji malējo uzbrucēju pozīcijās. Taunss ir pietiekami daudzpusīgs, lai sagādātu pretinieku garajiem spēlētājiem nopietnas problēmas, turklāt Maika Brauna vadībā viņa spēle ir sasniegusi jaunu līmeni. Tāpēc “Knicks” noteikti varētu atkal būt starp galvenajiem pretendentiem uz čempiontitulu.
Galvenie kandidāti uz pārsteigumu
Pagājušajā sezonā pārsteidza Detroitas “Pistons”, kas izcīnīja 60 uzvaras, divas sezonas iepriekš to paveica Klīvlendas “Cavaliers” ar 64 uzvarām, bet 2022./2023. gada sezonā uzmanību piesaistīja Memfisas “Grizzlies” ar 51 uzvaru. Katrai sezonai ir savs pārsteigums, un tieši tas padara basketbolu tik aizraujošu – uzvarēt var dažādos veidos.
Tāpēc aplūkosim piecas komandas, kuras varētu pārsteigt 2026./2027. gada sezonā un aizkļūt tālu izslēgšanas spēlēs. Dažas jau ir spēcīgas, taču nenovērtētas, bet citām ir potenciāls sezonas gaitā būtiski progresēt.
Toronto “Raptors”
Kavai Lenarda klātbūtne automātiski padara Toronto “Raptors” par komandu, kuru nedrīkst norakstīt cīņā par titulu. Viņš jau reiz aizveda Toronto līdz čempiontitulam, un pagājušajā sezonā “Raptors” sezonas gaitā ievērojami progresēja, par ko liecina arī septiņu spēļu sērija pret Klīvlendas “Cavaliers”. Lenarda spēja pašam radīt punktu gūšanas iespējas un piesaistīt pretinieku aizsardzības uzmanību varētu atvieglot dzīvi Brendonam Ingremam, Ārdžejam Beretam un Imanuelam Kviklijam, vienlaikus netraucējot Skotijam Bārnsam turpināt attīstīties.
Galvenais jautājums būs aizsardzība. Lenards, Bārnss un Kolins Marejs-Boiless varētu izveidot ļoti nepatīkamu aizsardzības trio pretiniekiem izslēgšanas spēļu sērijā. Toronto jau ir fiziski spēcīga komanda, un Lenarda pieredze, spēja pārtvert bumbas un nepieciešamības gadījumā mainīt sedzamos spēlētājus varētu padarīt “Raptors” par nopietnu draudu Austrumu konferencē.
Indianas “Pacers”
Lai gan Indianas “Pacers” pagājušajā sezonā izcīnīja tikai 19 uzvaras, komandas izredzes varētu būt daudz labākas līdz ar Taīrīsa Haliburtona atgriešanos. Viņa atgriešanās, visticamāk, prasīs laiku, taču “Pacers” jau iepriekš ir pierādījuši, ka spēj spēlēt čempionu līmeņa basketbolu. Komandas uzbrukuma spēks slēpjas ne tikai ātrumā, bet arī daudzveidīgās kombinācijās un nepārtrauktā spiedienā uz pretinieku aizsardzību. Interesanti būs vērot, kā šajā sistēmā iekļausies Ivica Zubacs.
Indiānas priekšrocības ir sastāva dziļums, daudzpusība un galvenā trenera Rika Kārlaila pieredze. Paskāls Siakams joprojām ir viens no komandas galvenajiem punktu guvējiem, bet Kelijs Ūbre juniors papildina jau esošo Endrū Nembharda, Ārona Nesmita un Bena Šeperda kodolu. Ja Haliburtons atgūs iepriekšējo formu un komanda būs mācījusies no pagājušās sezonas grūtībām, “Pacers” varētu atgriezties cīņā par augstākajiem mērķiem.
Orlando “Magic”
Orlando “Magic” piedzīvojuši trīs izstāšanās pēc kārtas izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā, taču pagājušajā sezonā bija arī pozitīvi signāli. Novembrī komanda izcīnīja desmit uzvaras 14 spēlēs, uzrādot septīto labāko uzbrukuma un ceturto labāko aizsardzības efektivitāti līgā. Savainojumi būtiski ietekmēja rezultātus, taču sezonas gaitā pasliktinājās arī spēles temps un aizsardzība. Jaunais treneru štāba papildinājums Šons Svīnijs, kurš iepriekš palīdzējis veidot aizsardzību Dalasas un Sanantonio komandās, varētu palīdzēt atjaunot “Magic” identitāti.
Lai spertu nākamo soli, Orlando nepieciešams ne tikai saglabāt aizsardzību, bet arī uzlabot uzbrukumu. Paolo Bankero un Francs Vāgners var kļūt vēl efektīvāki, ja spēs labāk papildināt viens otra spēli, savukārt Desmonds Beins varētu uzņemties lielāku lomu uzbrukumā. Arī Nikola Vučevičs varētu palīdzēt ar savu spēli groza tuvumā un spēju radīt vairāk vietas komandas biedriem. Ja “Magic” izdosies atrast pareizo līdzsvaru abos laukuma galos, tā varētu kļūt par vienu no komandām, pret kurām izslēgšanas spēlēs neviens nevēlēsies spēlēt.
Porziņģis un “Warriors” – ko sagaidīt Latvijas faniem?
Stefens Karijs 38 gadu vecumā sāk savu 18. sezonu NBA un parakstījis jaunu līgumu ar “Warriors” uz diviem gadiem par 116 miljoniem dolāru, kas viņu komandā noturēs līdz 2029. gada vasarai.
Sezonas sākumā “Warriors” nevarēs spēlēt pilnā sastāvā, jo Džimijs Batlers un Mouzess Mūdijs, divi no Karija nozīmīgākajiem komandas biedriem aizsargu pozīcijās, turpina atveseļoties pēc ceļgalu operācijām. Šie savainojumi bija viens no iemesliem komandas neapmierinošajam sezonas noslēgumam pagājušajā gadā.
Pozitīvais: ja komandā ir Karijs, kurš spēj uzņemties galveno slodzi, iespējams ir viss. Viņš un Grīns viens otru pazīst ļoti labi, bet pieredzējušie spēlētāji Els Horfords un Žoržs Niengs varētu atslogot komandas līderus un sniegt būtisku atbalstu. Svarīga loma būs arī Dientonijam Meltonam, kuram treneris Kers varēs nodot uzbrukuma veidošanas pienākumus. Pēc kreisā ceļgala operācijas 2024. gada decembrī Meltons pagājušajā sezonā atgriezās laukumā, aizvadot 49 spēles. Vidēji 23 minūtēs viņš guva 12,3 punktus, izcīnīja 3,2 atlēkušās bumbas un atdeva 2,6 rezultatīvas piespēles, turklāt 24 spēlēs devās sākumsastāvā.
Negatīvais: ģenerālmenedžeris Maiks Danlīvijs saskārās ar kritiku par nepietiekami labu darbu starpsezonā, jo “Warriors” neizdevās piesaistīt Lebronu Džeimsu. Sezonas sākumā komandas sastāva dziļums nebūs tāds kā iepriekš, jo būs jāgaida Batlera un Mūdija atgriešanās, kas, visticamāk, notiks tikai nākamajā kalendārajā gadā. Savukārt Kristaps Porziņģis, kurš parakstījis divu gadu līgumu par 40 miljoniem dolāru, pirmssezonas laikā nenoteiktu veselības problēmu dēļ nav varējis spēlēt, un viņa atgriešanās laiks pagaidām nav zināms. Galvenais – lai Kristapam atgrieztos veselība, kas ļauj doties laukumā. Ja viņš ir vesels, tad pavisam noteikti var būt viens no vadošajiem Karija palīgiem “Warriors” rindās.
Paredzams, ka Jaksels Lendeborgs uzreiz sniegs nozīmīgu ieguldījumu “Warriors” spēlē. Viņš tika izvēlēts ar 11. numuru NBA draftā pēc spēlēšanas Mičiganas universitātē. Savukārt aizsargs Brendins Podziemskis nesen parakstīja piecu gadu līguma pagarinājumu par 110 miljoniem dolāru un ir apņēmības pilns pierādīt, ka ir pelnījis vietu komandas sākumsastāvā.
Piesardzīgs optimisms ļauj “Warriors” kontekstā prognozēt iekļūšanu play-in turnīrā. Ja Karijs būs vesels, ja Dreimonds Grīns aizsardzībā joprojām būs jaudīgs, tad komandai ir stabils pamats abos laukuma galos, un, ja jaunie spēlētāji un daudzpusīgie rezervisti sniegs pietiekamu ieguldījumu, “Warriors” varētu izcīnīt gana daudz uzvaru, lai saglabātu vietu pārspēļu zonā. Ja līdz pārspēļu turnīram komandā būs atgriezušies Džimijs Batlers un Kristaps Porziņģis, “Warriors” varētu būt daudz bīstamāka komanda, nekā liecinātu tās septītā līdz desmitā vieta Rietumu konferencē.
No otras puses, lai arī komandas pamatsastāvs ir spēcīgs, vadošie spēlētāji noveco. Vēl viena savainojumiem bagāta sezona vai pat neliels, vecuma dēļ saprotams veterānu snieguma kritums varētu atstāt “Warriors” ārpus pārspēļu zonas.
